MAF projekts “Priežu dzīvotspēja, rezistence pret stumbru kaitēkļiem un ar to saistītā Latvijas priežu mežu bioloģiskā daudzveidība klimata izmaiņu kontekstā”

Projekta numurs: 180909/S97

Projekta mērķis:
noskaidrot koku stumbru kaitēkļu (attīstās zem koku mizas un koksnē) ietekmi uz priežu (Pinus sylvestris) bojāeju Latvijas mežos klimata pārmaiņu apstākļos. Daudzas kukaiņu sugas patērē resursus, kuri nepieciešami cilvēkiem, un šo kaitēkļu straujās pielāgošanās spējas un skaita pieaugums rada milzīgus zaudējumus lauksaimniecībai un mežsaimniecībai. Šie zaudējumi notiek laikā, kad auglīgo teritoriju un mežu platība uz Zemes ik gadu sarūk, kamēr cilvēku skaits turpina pieaugt. Pārtikas un meža, kā atjaunojamā resursa, deficīta apstākļos cilvēkiem ir svarīgi kaitēkļiem atstāt pēc iespējas mazāku savas ražas daļu. Tomēr vides apstākļi pēdējā laikā ir kļuvuši ārkārtīgi mainīgi, un biotiskās attiecības, kuras mežsaimniecības jomā – koku un to kaitēkļu starpā valdījušas daudzus gadu desmitus un simtus mainās ātrāk par koku spējām pretoties kaitēkļiem. Projekta mērķis ir zinātniski pareizi izprast priežu bojāejas cēloņus, strikti nodalot klimata izmaiņu ietekmēto koku rezistenci no, piemēram, egļu mūķeņu un parasto zāģlapseņu izraisītās koku rezistences pavājināšanās. Svarīgs projekta posms ir saistāms ar meža kaitēkļu imūnsistēmas izpēti, jo, piemēram, kukaiņu masveida savairošanās var būt daudz vairāk saistīta ar kaitēkļu rezistenci pret patogēniem nekā ar to skaitu iepriekšējā gadā. Ļoti svarīga šī projekta sastāvdaļa ir mēģinājums sasaistīt koku rezistences pakāpi ar to vainagos mītošo posmkāju skaitu un bioloģisko daudzveidību, kas līdz šim nekur nav veikts

Projekta uzdevumi:

  • izvērtēt priežu kaitēkļu daudzumu koksnē priedēm ar atšķirīgu nobirušo skuju pakāpi – indikators koku dzīvotspējai un kaitēkļu rezistencei, kuras augušas augsnes mitruma ziņā atšķirīgos apstākļos
  • saistīt koku inficēšanās dinamiku ar klimata pārmaiņām – augošo gaisa temperatūru un sausuma pakāpi
  • izpētīt priežu koksnes kaitēkļu imunoloģiskos parametrus un noskaidrot to saistību ar kukaiņu spējām kolonizēt priedes ar atšķirīgu nobirušo skuju pakāpi
  • saistīt mežu dzīvotspēju un inficēšanās pakāpi ar koku vainagos mītošo posmkāju bioloģisko daudzveidību, to savukārt saistot ar meža putnu daudzveidību

Rezultāti
I Darba rezultātā tika veikts atklājums, ka meža ezeru atvēsinošā ietekme (the cooling effect) rada ap tiem zonu, kurā priežu stāvoklis ir vērtējams kā optimāls:
1. mizgraužu ietekme ir minimāla vai tās nav vispār
2. priežu vainagos mītošo posmkāju skaits un biomasa ir tipiska
3. šajā zonā mītošo zīlīšu teritorijas ir saglabājušās 1990. g. apjomu līmenī
II Savukārt priežu mežā, kas aug ārpus meža ezeru atvēsinošā efekta zonas (sākot ar apm. 500 m attālumu no ezeriem):
1. mizgraužu ietekme būtiski pieaug
2. vainagos mītošo posmkāju biomasa būtiski samazinās
3. zīlīšu teritoriju izmēri būtiski palielinās, kas palielina putnu enerģētiskos izdevumus un plēsonības risku, kas samazina putnu skaitu arī populāciju līmenī

Partnerorganizācija: Turku Universitāte (Somija)

Finansējums: 20283 LVL

Realizēšanas laiks: 6.06.2008 – 1.11.2011.

Projekta vadītājs: Indriķis Krams

Seko mums

Raksti mums

[contact-form-7 id="67"]

Pasākumu kalendārs

< Novembris >
30 31 1 2 3 4 5
6 7 8 9 10 11 12
13 14 15 16 17 18 19
20 21 22 23 24 25 26
27 28 29 30 1 2 3

DU BUKLETI

[contact-form-7 id="93"]